trešdiena, 2010. gada 29. decembris

Džemperīša pārvērtības.

Izņemot meitiņas džemperi no veļasmašīnas, izrādījās, ka kabatiņa noplīsusi...


 Labojot nespēju atturēties - un
džeperīts piedzīvoja nelielas pārvērtības. :) 





Nu lūk - tāds meitenīgi puķains ir sanācis. :)

pirmdiena, 2010. gada 27. decembris

Tamborēta cepurīte.

Kāda meitenīte uz Ziemassvētkiem dāvanā saņēma lūk šādu cepurīti, kuru gan tā pa īstam sanāks valkāt vienīgi vasarā. Bet cik tad nu vairs tālu? :) Es jau ar palēnām sāku dzīvot ar domām vasarā. :)


Te dažas cepurītes no pagājušās vasaras.  :)



trešdiena, 2010. gada 22. decembris

Pūks un viņa draugi. :)

Kurš gan nezin Vinniju Pūku un viņa uzticamos draugus? :) Katrs bērniņš zina!!! Un tā - kādai meitenītei šie dzīvnieciņi ir paši mīļākie mulfilmu varoņi. Lai iepriecinātu pelīti Ziemassvētkos un Dzimšanas dienā, kas ir tikaipāris dienas vēlāk,tika pagatavoti mazie  rakari... :) 

Pūks
  
Ēzelītis Iā



Sivēntiņš

Tīģerītis Rū




Lūk visa kompānija kopā



Un te jau satupuši somiņā un gatavi doties pie savas jaunās saimniecītes :)
Attā! :)

otrdiena, 2010. gada 7. decembris

Par kaķīšiem.

Šogad tapuši daži minčuki. Viens pēc pasūtījuma, cits tāpat - meitiņai par patikšanu.Viņai dikti patīk mazie murrātāji. :) Kā kaut kur ierauga,ta uzreiz sauc - "kaķs"! ( arī mazos suņukus :D )
Te daži tamborētie.

Šis kāķīts tapa kā pasūtījums un aizbrauca dzīvoties pa Skrundu.


 Pavisam vienkāršs minčuks... Jau izpelnījies mazu bērniņu simpātijas. :)

Šim draugam vēl adatas purniņā... :)


  Un šis ir mūsu ģimenes pats galvenais kaķītis! :) Mūsu Otiņš... 

Alisītei dikti patīk Otto! Viņa spiedz aiz sajūsmas,kad kaķīts skatās uz viņu milzīgi apaļām acīm... :D Brīžiem iet vaļā tādas lustes abiem diviem, ka visa māja rīb! Nezinu,ko kaimiņi domā. :D

Astoņkājis.

Labu laiku atpakaļ kādai mazai meitenītei par prieku tapa lūk šāds tipiņš. :)


ceturtdiena, 2010. gada 2. decembris

Ruksītis.

Šitāds jauns iemītnieks mūsmājās.:) 



trešdiena, 2010. gada 1. decembris

Tamborējums.

Sveiki decembrī!
Mmm! Kā man patīk sniedziņš! :) Un mana pele ar ir beidzot pietiekoši liela,lai mēs varētu godam izbaudīt ziemas priekus! :):):) Tā nu man mājās ar radās kaut kas līdzīgs sniega pārsliņai...  Darbiņš tapa lūk pēc šīs shēmas.


Bieži jau es šādas sedziņas netamborēju,bet šoreiz nespēju atturēties. :) Tiiiiik sen nekas tamlīdzīgs nav radīts.
Khm - manai omītei ļoti patika - uzreiz ieņēma goda vietu viņas mājoklī!  :)

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Vēja kūkas

Šo recepti labu laiku atpakaļ atradu kaut kur internetā, bet tā īsti neatceros, kur... Kāds varbūt atpazīs savu recepti. :)

Mīklai:
  • glāze ūdens
  • glāze miltu
  • 4 olas
  • 100g sviesta
Pildījumam:
  • 300g biezpiena
  • tik pat saldo krējumu
  • vaniļas cukuru un cukuru pēc garšas
Sākumā uzvāra ūdeni, izkausē sviestu, tad , nenoņemot no uguns iemaisa miltus. Ņem nost no uguns un atdzesē 7 min. Pēc tam nepārtraukti maisot, jauc iekšā olas. Kārtīgi samaisa. Mīklu liek konditorejas maisiņā vai kādā improvizētā maisiņā (celofāna maisiņā,nogriežot stūrīti), un izspiež uz pannas kūciņas, atstājot apmēram 3 cm starp kūciņām. Liek cepeškrāsnī un cep 200 grādos apmēram 25 min. Nevirināt!!! (Es, pirmo reizi cepot, atvēru. Saplaka man viss tas joks. :D Bet neko - aizverot ciet, lielākā daļa atkal pacēlās... Bet labāk neriskēt :) ).

Kamēr cepas, sakuļ krējumu ar biezpienu. Pieliek cukuru pēc garšas.
Kad kūciņas atdzisušas, nogriež cepurīti kūciņai un pilda biezpienu. Cepuri atpakaļ.
Garnē ar pūdercukuru.
 Lai labi garšo! Manai ģimenītei garšoja! :)

sestdiena, 2010. gada 30. oktobris

Lai ziemā silti!

 Sveiki sestdienā! :)
Esmu uztapinājusi kaut ko savai pelītei. No fotogrāfēšanās gan nekas labs nesanāca - galīgi negribēja meitēns pozēt. :)





Adīju pīņu rakstā, jo tas sanāk tāds biezāks, siltāks. Cepurītei ir oderīte - adītam dikti pūš cauri - par to jādomā, dzīvojot pie jūriņas... Lai adījums mīkstāks un nekož, izmantoju merino vilniņu.


piektdiena, 2010. gada 22. oktobris

Karuselītis bēbītim

Šis ir tāds ātrais karuselīša pagatavošanas variants - darbs aizņem aptuveni 15 minūtes. Man šāds tapa, kad bija darāmi svarīgi darbi, bet mazulīts negribēja ļaut strādāt. Lai izklaidētu mazo sirsniņu, bija kaut kas ātri jāizdomā... :)



Par izejmateriālu izmantoju pašu parastāko gaisa pūķi,kas mājās stāvēja stūrī pussalauzts. Materiāls gan ir sintētiks un ne gluži domāts mazām rociņām, bet 2 - 3 mēnešus mazam rakarim jau tāds pilda apskates objekta lomu un netiek ne aiztikts, ne bāzts mutē. Un krāsas ir skaistas, košas,uzmanību piesaistošas.

Ņēmu pūķa audumu un izgriezu 4 vienādus (aptuveni 20 cm diametrā) apļus, katru citās krāsās, lai interesantāk. Katrā aplītī ietinu kādu priekšmetu ( plastmasas burkas vāciņu, sērkociņu kasti ar graudiem, pudeles korķi, no celofāna maisiņa uztaisītu bumbiņu, kam iekšpusē ietīti graudiņu smagumam).  Svarīgi,lai visu priekšmetu svars ir vienāds. Tad sainīšus aiztinu ciet,virspusē veidojot pušķīti, cieši nosēju, atstājot diega galus garākus.
Arī kociņus ņēmu no pūķa, nogriezu vienādā garumā un sasēju centrā krusteniski kopā.
Tad piesēju klāt sainīšūs un izlīdzināju svaru, lai tie atrodas vienā līmenī.

Vēl tik atliek piestiprināt karuselīti virs gultas. Pie kā? Tas atkarīgs, kur atrodas gultiņa - šeit var būt daudz variantu, jāliek lietā izdoma. :) Es pie gultas kājgala piestiprināju no pūķa pāri palikušo koka līstīti ieslīpi un iesēju taja savu karuseli.



Svarīgi, lai karuelītis atrastos nevis tieši virs bērna sejiņas, bet nedaudz uz priekšu, lai sanāk skatīties nedaudz leņķī uz priekšu. Vislabāk, ja karuselītis visu laiku neatrodas virs gultiņas, citādi mazais vēros tikai to un negribēs izzināt pārējo pasauli. Izmantojiet to, kad nepieciešams izklaidēt mazulīti, ja nepieciešams brīvs brīdis, bet pārējā laika lai rotaļu biedrs ir māmiņa vai tētis! :)

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Starts!

Sveicināti!
Vispirms jau sākšu ar to,ka mani sauc Gunta un es esmu mazās Alisītes (1.5) mamma.  Par blogošanos jau interesējos labu laiku, bet iepriekš kaut kā nevarēju iesākt rakstīt. :) Tad nu beidzot esmu saņēmusies, jo nespēju vairs atturēties, nepadaloties dažādās radošās idejās, kas saistītas ar bērniem un mājokli. :)
Pats lielākais manas dzīves prieks, protams, ir meitiņa, taču vēl baudu man sagādā kaut kā jauna radīšana. Mazajai pelei, kā arī citiem bērniem par prieku radu rotaļlietas, "reciklēju" apģērbu, kā arī veidoju savu mājokli aiz vien mājīgāku un ērtāku,nemitīgi pieskaņojot katru stūrīti svarīgākajam cilvēkam mūsu ģimenē. :)


Te būs dažas manas rotaļlietas (lielākā daļa ir sadāvinātas un nav nofotografētas)... :)